Dienas galerijas kosmosa attēls (2017. gada marts)
Dienas arhīva attēls
NASA, EKA un Orsola De Marko (Makvārijas universitāte)
Lai iegūtu vecākus dienas attēla attēlus, lūdzu, apmeklējiet dienas attēla arhīvus. Attēlā: NGC 2467.
Terminators
NASA/Šeins Kimbro/ Twitter
Trešdien, 2017. gada 1. martā:NASA astronauts Šeins Kimbrovs 20. februārī iemūžināja šo satriecošo pusmēness fotoattēlu no Starptautiskās kosmosa stacijas. - Hanneke Veiteringa
Makaroni mikrogravitācijā
ESA / NASA
Ceturtdien, 2017. gada 2. martā:Astronauts Tomass Peskē, kurš pirmdien, 27. februārī, Starptautiskajā kosmosa stacijā svinēja savu 39. dzimšanas dienu, noraida dažus franču makaronus, kas 23. februārī ieradās SpaceX kravas kuģī Dragon. - Hanneke Weitering
Krāteri izdzīvo Marsa “megaplūdus”
ESA / DLR / FU Berlin
Piektdien, 2017. gada 3. martā:Jauna Marsa virsmas perspektīva pārsteidzoši detalizēti atklāj Vorčesteras krāteri un nenosaukto kaimiņu krāteri (apakšā pa labi). Šie krāteri atrodas pie Kasei Valles ietekas, kas pirms 3, 6–3, 4 miljardiem gadu lielu plūdu laikā bija samērcēta ar ūdeni. Plūdu ūdens grauza lielu daļu krāteru ārējo malu. Attēls tika izveidots, izmantojot datus no augstas izšķirtspējas stereokameras Eiropas Kosmosa aģentūras Mars Express orbītā. - Hanneke Veiteringa
Daļējs aptumsums, ko redz satelīts
ESA/Beļģijas Karaliskā observatorija
Pirmdiena, 2017. gada 6. marts:Eiropas Kosmosa aģentūras satelīts Proba-2 26. februārī uztvēra daļēju saules aptumsumu no kosmosa. Tikmēr novērotāji Zemes dienvidu puslodē baudīja gredzenveida Saules aptumsums , kurā mēness bloķēja sauli un radīja debesīs “uguns gredzenu”. No Proba-2 skatupunkta Mēness šķērsoja sauli ārpus centra un, šķiet, izrāva kodumu no spožās sejas. Šo attēlu uzņēmis Proba-2 SWAP attēlveidotājs, kas novēro sauli ultravioletajā gaismā, lai uztvertu tās nemierīgo virsmu un virpuļojošo koronu. - Hanneke Veiteringa
Pacelt!
Stephane Corvaja / EKA
Otrdiena, 2017. gada 7. marts:Raķete Vega, kas nesa Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu Sentinel-2B, vakar plkst. EST (22:49 pēc vietējā laika) krāšņā nakts atklāšanā. Zemes novērošanas pavadonis un tā līdzinieks Sentinel-2A uzraudzīs vidi un sniegs informāciju “par lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi un palīdzību pārtikas nodrošinājuma pārvaldībā”, teikts EKA amatpersonu paziņojumā. - Hanneke Veiteringa
Supernova 1987A
R. Kiršners / P. Challis / NASA / EKA
Trešdien, 2017. gada 8. martā:Habla kosmiskais teleskops pēdējos 30 gadus novēro šo spožo supernovu - eksplodējušas zvaigznes paliekas. Šis Supernovas 1987A attēls, ko ieskauj ūdeņraža gāzes mākoņi, tika uzņemts janvārī. Gadu gaitā ap zvaigžņu paliekām ir paplašinājies spožs zvaigžņu putekļu gredzens, taču šī zvaigžņu puteklis nenāca no sprādziena. Pirms došanās uz supernovu mirstošā zvaigzne sporādiski izspļāva šo zvaigžņu materiālu, ko pēc tam zvaigžņu vējš izpūta uz āru. - Hanneke Veiteringa
Galaktiskie kaimiņi uztur kontaktus
Vorens Kellers /Stīvs Mazlins/Marks Hansons/Reks Pārkers/Tomijs Tse/Pīts Proulkss/Deivids Plesko/ SSRO
Ceturtdien, 2017. gada 9. martā:Lielajai, liegtajai spirālveida galaktikai NGC 1512 ir neliels galaktikas kaimiņš NGC 1510, kas izraisa tās spirālveida ieroču deformāciju. 'Lielākajam 1512 ir dubultā gredzena struktūra ar vienu ieroču komplektu, kas ieskauj kodolu, otru dimmeri un daudz tālāk pa labi,' aprakstā rakstīja Vorens Kellers no Zvaigžņu ēnu observatorijas Čīlē. 'Gravitācijas mijiedarbība ar' mazo 'NGC 1510 ir atbildīga par šo deformāciju un ir īpaši redzama tiltā starp abām galaktikām.' - Hanneke Veiteringa
Saturna Ravioli Mēness
NASA/JPL-Caltech/Kosmosa zinātnes institūts
Piektdien, 2017. gada 10. martā:Šajā jaunajā NASA kosmosa kuģa Cassini attēlā Saturna pavadonis Pans atgādina sasalušu ravioli. Pan ir aptuveni Ņujorkas lielumā un ir visdziļākais zināmais mēness, kas riņķo ap Saturnu. Cassini otrdien (7. martā) lidoja 15 268 jūdžu (24 572 kilometru) attālumā no dīvainās formas mēness un uzņēma līdz šim tuvākos satelīta attēlus. - Hanneke Veiteringa
Hipergiantas mājas
ESA / Habls un NASA
Pirmdiena, 2017. gada 13. marts:Viena no lielākajām kādreiz atklātajām zvaigznēm atrodas superklasterī ar nosaukumu Westerlund 1. Habla kosmiskais teleskops iemūžināja šo zvaigžņu kopas attēlu, kas atrodas aptuveni 15 000 gaismas gadu attālumā Piena ceļā. Vesterlunda 1-26, milzīgā zvaigzne, ir sarkans supergigants, 1500 reizes lielāks par sauli. Dažreiz to klasificē arī kā hipergigantu. Ja tā būtu mūsu Saules sistēmas centrā, zvaigzne apņemtu Jupiteru. - Hanneke Veiteringa
Sniega mākoņi no kosmosa
Tomass Peskets / ESA / NASA
Otrdiena, 2017. gada 14. marts:Astronauts Tomass Peskets februārī no Starptautiskās kosmosa stacijas uztvēra šos sniega mākoņus virs Alpiem. 'Pirms dažām nedēļām konstatēta depresija #Alpu dienvidos,' Peskets tviterī šodien. 'Tas paredz sniegu zem 1500 [metriem].' - Hanneke Veiteringa
